📋 Tender Overview
Piektdien, 6. novembri, Ministru kabinets atbalstija Satiksmes ministrijas izstradatos grozijumus Elektronisko plassazinas lidzeklu likuma, kas paredz pareju uz elastigaku tirgus modeli, atsakoties no novecojusas konkursa sistemas maksas televizijas pakalpojumu nodrosinasanai. Turpmak netiks rikots valsts organizets konkurss un elektroniskie plassazinas lidzekli vares slegt ligumus ar Latvijas Valsts radio un televizijas centrs (LVRTC). Butiski, ka grozijumi nemaina to, ka ari turpmak tiks nodrosinata bezmaksas televizijas zemes apraide Latvijas iedzivotajiem.Lemums izstradat izmainas pienemts pec tam, kad 2025. gada nogale izsludinatais konkurss par maksas televizijas pakalpojuma nodrosinasanu zemes apraide nosledzas bez rezultata, jo taja nepieteicas neviens komersants. Tapat ari ieprieksejos konkursos 2013. un 2020. gada piedalijas tikai viens pretendents, kas liecina, ka saja tirgus segmenta faktiski konkurence nepastav.Tehnologiju attistiba un televizijas pakalpojuma paterina paradumu maina prasa modernizet lidzsinejo regulejumu. Grozijumi laus atteikties no administrativi smagneja konkursa procesa un nodrosinas iespeju maksas televizijas pakalpojumus zemes apraide sniegt briva tirgus apstaklos, vienlaikus saglabajot sabiedribai svarigo bezmaksas televizijas apraides infrastrukturu, norada Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Jurijs Sadovskis.Saskana ar jaunajiem nosacijumiem VAS Latvijas Valsts radio un televizijas centrs (LVRTC) turpmak vares nodrosinat maksas televizijas programmu izplatisanu zemes apraide ka standartizetu komercpakalpojumu jebkuram elektroniskajam plassazinas lidzeklim, kurs bus ieinteresets izmantot so infrastrukturu. Pakalpojumu cenas ari turpmak tiks noteiktas pec caurskatamas un normativajos aktos noteiktas metodikas.Butiski, ka izmainas neskar bezmaksas televizijas zemes apraides pakalpojuma nodrosinasanu. Sobrid bezmaksas televizijas apraide sasniedz aptuveni 99 % Latvijas teritorijas un ir pieejama gandriz visam majsaimniecibam ar televizijas uztversanas iekartam. Pec pieejamajiem datiem bezmaksas televiziju ikdiena izmanto aptuveni 130 tukstosi Latvijas iedzivotaju. Savukart maksas televizijas zemes apraidi izmanto aptuveni 28 tukstosi majsamniecibu, vel 30 tukstosi majsamniecibu izmanto kabeloperatoru maksas televizijas pakalpojumus, tadejadi kopuma maksas televiziju skatas ap 120 tukstosiem iedzivotaju.Bezmaksas televizijas zemes apraide ir nozimiga ne tikai informacijas pieejamibai regionos un majsaimniecibas ar zemakiem ienakumiem, bet ari valsts drosibas un krizu parvaldibas konteksta. Ta nodrosina iespeju operativi sasniegt lidz pat 745 tukstosiem majsaimniecibu situacijas, kad trauceta mobilo sakaru vai interneta darbiba, uzsver J. Sadovskis.Vienlaikus izmainas likuma paredz iespeju nakotne paplasinat bezmaksas televizijas piedavajumu. Ja bus pieejami brivi apraides resursi, Nacionala elektronisko plassazinas lidzeklu padome vares nodrosinat ari Eiropas Savienibas valstu sabiedrisko mediju programmu izplatisanu Latvija, tadejadi paplasinot sabiedribai pieejama satura klastu.Grozijumi paredz ari sagatavot nozari ilgtermina tehnologiskajam parmainam. Satiksmes ministrija Elektronisko sakaru nozares attistibas plana 2028.-2034. gadam izstrades laika vertes pasakumus pakapeniskai parejai no pasreizejas DVB-T televizijas apraides sistemas uz nakamas paaudzes 5G Broadcasting tehnologijam pec 2030. gada.Grozijumus likuma planots virzit izskatisanai Saeima steidzamibas karta, jo pasreizejais maksas televizijas pakalpojuma ligums bus speka lidz 2026. gada 31. decembrim, nodrosinot pakalpojuma nepartrauktibu parejas perioda un skaidribu gan pakalpojumu sniedzejiem, gan lietotajiem.
